ERA of DANCE - pasākums ar vēstures elpu


“Era of Dance” ir mūzikas un laikmetīgās kultūras pasākums, kas iezīmē vienu no būtiskākajiem vēstures notikumiem - Berlīnes mūra krišanas 30 gadu jubileju. Šis notikums mainīja kopējo Rietumu un Austrumu kultūras telpu, radot labvēlīgu augsni jaunai parādībai - tehno kultūras attīstībai.

Sarunā ar Viktoru Budu, kurš ir viens no “Era of Dance” organizatoriem, tiek izcelta pasākuma vēsturiskā vērtība un unikālais raksturs - “Deju laikmeta pasākums – tā būs iespēja pārskatīt vēsturiskos notikumus un pārmaiņu desmitgadi pirms un pēc Berlīnes mūra krišanas no citas, līdz šim maz aplūkotas perspektīvas. No avangarda līdz pop kultūrai.”

Lai gan Bērlīnes mūra krišana, pirmkārt, tiek saistīta ar politiku, Viktors Buda uzsver, ka uz katru notikumu vienmēr varam paraudzīties no dažādiem skatu punktiem.


“Berlīnes mūras krišana, kā Aukstā kara beigas, aizsāka tehno kultūras eksploziju. Pie tam sevišķi Austrumeiropā. Un Rīga, kā mēs zinām, nospēlēja tajā būtisku lomu. Jaunā deju kultūra bija tas, kas mūs visus vienoja tobrīd jaunajā, brīvajā pasaulē. Tas bija kaut kas nebijis gan mums, gan viņiem Rietumos. Jaunas vibrācijas."

Atzīmējot šo notikumu, filmas “Deju Laikmets” autori sadarbībā ar Gētes Institūtu ilgi gaidīto un plānoto kultūras pasākumu “ERA of DANCE” rīkos 8. un 9. novembrī bijušajā Bioloģijas fakultātes ēkā Rīgas centrā, kā arī Spīķeru koncertzālē.

“Šis pasākums atradās, tā sacīt, “draft” versijā jau 2 gadus. Ideja “ERA of DANCE” pasākumam nāca kopā līdz ar filmas “Deju Laikmets” pirmizrādi “Riga IFF” pirms diviem rudeņiem, taču, atklāti runājot, filma tobrīd bija prioritāte. Šādam pasākumam tobrīd nebija nedz laika, nedz resursu. Pirms 1,5 gada kopā ar Gētes Institūtu mēs atgriezāmies pie šīs idejas, jo mūs kopīgi aizrāva šī doma realizēt pasākumu tieši Berlīnes mūra 30. gadu jubilejā. Gribētu šeit uzsvērt mūsu partnerus, kuri iesaistījās šajā pasākumā, apzinoties kultūras mantojuma nozīmi šim notikumam. Domāju, ka ikvienam iesaistīšanās šajā pasākumā sniedz, pirmkārt, morālu gandarījumu, jo mēs cienīgi pieskaramies vēsturei un veidojam to tālāk paši.”

Pasākumu programmas ietvaros apmeklētājiem būs iespēja atsaukt atmiņā vēstures elpu, kas deva nenoliedzami būtisku grūdienu pārmaiņām un jauna laikmeta sākumam Rīgas mākslas un kultūras telpā. Pasākuma programma ļaus iepazīties ar būtiskāko deju kultūras mantojumu dažādās izpausmēs.

Viktors Buda īpaši izceļ unikālu iespēju pasākuma laikā satikt cilvēkus, kurus var dēvēt par tehno kultūras pamatlicējiem - “Deju Laikmeta 9. novembra dienas programmā būs, manuprāt, lieliska iespēja satikt ievērojamas 90-to gadu elektroniskās mūzikas scēnas personības. Izdevība iztaujāt nozīmīgu Latvijas deju mūzikas vēsturisko notikumu autorus un veidotājus klātienē. Līdz šim nekas tāds nav bijis vienkopus. Vismaz ne šajā desmitgadē. Centrālais notikums, nenoliegšu, būs tehno mūzikas pamatlicēja un viena no filmas “Deju Laikmets” varoņiem - Derika Meja uzstāšanās Rīgā. Šis ir nozīmīgs kultūras notikums visā Baltijas mērogā. Rīgā ieradīsies viena no lielākajām pasaules elektroniskās mūzikas autoritātēm. Programma ir plaša un dažāda - katrai gaumei.”

Andergraunda kustības izpausmes retrospekciju varēs vērot arī ar dažādu mākslinieku performancēm un darbu ekspozīcijām, kā arī lekcijām un diskusiju programmu. Viens no nozīmīgākajiem notikumiem dienas programmas daļā būs līdz šim nepublicēto filmas "Deju Laikmets" arhīvu darbu demonstrēšana. Latvijas un Krievijas kopdarbs filma "Deju Laikmets” piedzīvojusi pirmizrādi divpadsmit starptautiskos kinofestivālos un tikusi nominēta oficiālajā konkursa programmā 58. Krakovas filmu festivālā starp 2018. gada labākajām mūzikas dokumentālajām filmām.